Dāvis Bertāns: “Ar brāli laukumā gribējām būt labāki par citiem”

Valmierā no 26. līdz 30. jūnijam norisinās “Brāļu Bertānu meistarklase” basketbolā, kurā piedalās 86 jaunie spēlētāji, kuri sapņo par lielu mērķu sasniegšanu basketbola laukumos. Meistarklasi atklāja Sanantonio “Spurs” basketbolists Dāvis Bertāns, daloties savā pieredzē ar iespējamajām nākotnes basketbola zvaigznēm.

Dāvis Bertāns: Nometnes pirmajā dienā ir iespēja atbraukt un parunāties ar bērniem. Aizvadīsim treniņus un mēģināsim iemācīt kaut ko jaunu. Svarīgi būt klāt, lai viņi redz, kādēļ nometnei tāds nosaukums, kas viņu organizē. Diemžēl, nav vairāk laika, kā tikai šajā pirmajā dienā, taču ceru, ka spēšu dot to, kas viņiem varētu nākotnē noderēt.

Kāds ir nometnes plāns?

Treniņi būs katru dienu. Šodienas plānā ir sākt ar diviem 45 minūšu treniņiem divās grupās. Pēc tam man būs iespēja parunāt ar bērniem un izstāstīt savu daļu no dzīvesstāsta par to, kā nonācu līdz tam, kur esmu. Ceru ka tādā veidā varēšu motivēt ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā.

Šogad jau biji “Basketball Without Borders” nometnē. Tagad meistarklase vietējiem puišiem. Kādēļ tas ir svarīgi jaunajiem basketbolistiem? 

Viena lieta ir darboties kopā ar profesionāļiem un sajust to kā tas notiek. Neesmu tas vecākais spēlētājs, taču gadu laikā pieredze ir iekrājusies. Izieti visi soļi no tā kur viņi ir šobrīd un tikts līdz augstākajam līmenim. Viena lieta ir ja treneris ko stāsta, taču ja blakus atrodas spēlētājs, kurš ir elks vai tiek uzskatīts par ļoti labu spēlētāju, puiši daudz uzmanīgāk ieklausās un liek to aiz auss.

Kas būs galvenie punkti, kurus vēlies uzsvērt puišiem, kad runāsi ar viņiem? 

Pirmkārt, tas, ka pamatā visam ir darbs. Otrkārt, nevar domāt, ka ar to pelnīšu naudu. Atceros, ka mēs ar brāli nespēlējām basketbolu lielu nākotnes plānu dēļ. Mēs to darījām tādēļ, ka izbaudījām. Gribējām būt labāki par citiem, negribējām zaudēt un no tā iegāja tas cīņas spars. Katru dienu strādājot, laika gaitā nonāc līdz tam līmenim.

Kā sevi redzēju tajā vecumā kā nometnes puiši? Ko darīji tajā laikā?

Aptuveni 13 gadu vecumā, nākot no mazākas pilsētas Rūjienas, biju nostiprinājies kā komandas līderis. 13 gadu vecums bija gadu pirms pārcēlāmies uz Rīgu dzīvot. Tur atkal jau bija citi izaicinājumu. Tolaik jau zināju, ka vēlos savu nākotni saistīt ar basketbolu.

Kuram no brāļiem pirmajam ienāca prātā ideja par nometnes organizēšanu?

Prātā doma par nometni mums abiem sēdēja jau ilgu laiku. Daudzi spēlētāji Latvijā jau kādu laiku taisa nometnes un NBA tā ir ļoti ierasta lieta, ka spēlētāji savās valstīs cenšas tādas nometnes taisīt. NBA tādas lietas ļoti atbalsta un mēs ar brāli jau iepriekš bijām tādu ideju apsprieduši. Zinām, ka nākotnē gribam tādu nometni uztaisīt Rūjienā. Sporta komplekss šobrīd tur ir ļoti augstā līmenī un nesen bijām aizbraukuši uz turieni aprunāties ar skolēniem. Bija ļoti patīkama sajūta atgriezties un noteikti varam nometni noorganizēt arī tur.

Par Rūjienu runājot, kas ir pilsētas noslēpums? Kādēļ tik daudz labi basketbolisti nāk tieši no Rūjienas?

Varu pateikt, ka mēs ar brāli uzaugām tieši basketbola zālē. Vecāki bija klāt. Tēvs basketbola treneris un abi vecāki sporta skolotāji. Bija iespēja piekļūt zālei jebkurā dienā un jebkurā brīvdienā. No rīta pamodāmies un devāmies uz zāli. Pa ceļam pasaucām pēc iespējas vairāk draugus, kurus varējām atrast. Kopā bija interesantāk. Spēlējām dažādas sporta spēles un vienmēr bija vēlme uzvarēt. Tas bija galvenais dzinulis sportot.

Leave a Reply

VALMIERA GLASS VIA basketbols
Facebook
Twitter
Instagram